| Vietnes izvēlne |
|
 |
| Statistika |
Kopā Online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0 |
|
| Ieejas forma |
|
|
| Mini-čats |
|
|
|
| Mūsu aptauja |
|
|
| Meklēšana |
|
|
| Sadaļas kategorijas
Kategorijas iedaļa |
|
|
| Sadaļas kategorijas
Kategorijas iedaļa |
|
|
|
 |
| Sveicināti, Guest · RSS |
10.24.2025, 5:48 PM |
|
Mēs cenšamies būt tādi kā strēlnieki
Mēs cenšamies būt tādi kā strēlnieki
Gaitis Grūtups
Katru gadu rakstām par mūsu novada tradīciju atzīmēt latviešu strēlnieku varonību un piemiņu 1916./1917. gada Ziemassvētku kaujās. Tās prasījušas četrus tūkstošus, pēc citiem avotiem, pat astoņus tūkstošus latviešu strēlnieku dzīvību, un šī vieta kļuvusi par tādu kā vīrišķības pārbaudes vietu mūsu jauniešiem.
Ziemassvētku kaujas apdziedātas Aleksandra Čaka «Mūžības skartajos», literāri smalki aprakstītas Aleksandra Grīna «Dvēseļu putenī», spēcīgiem kino izteiksmes līdzekļiem parādītas pēc Viļa Lāča romāna motīviem veidotajā Rīgas kinostudijas daudzsēriju filmā «Zītaru dzimta» un daudzos citos daiļdarbos. Bet viens ir lasīt un skatīties, kas cits – izjust. Mēdz sacīt – lai saprastu dzeju, jāapceļo dzejnieka dzimtene. Pēc tādas analoģijas iznāk, ka patriotiski noskaņotam vīram, lai dziļāk izprastu mūsu strēlnieku vēsturi, der kādu laiku, vēlams ekstremālos apstākļos, pavadīt viņu cīņu vietās.
Pirms nedēļas latviešu strēlnieku Ziemassvētku atceres pasākumā pie viena no atmiņu ugunskuriem dažus vārdus pārmiju ar kādu ražena auguma vīru, kas stāvēja, cik iespējams, tuvu karstajām liesmām. Izrādās, viņš uz sarīkojumu bija nācis kājām no Valgundes pagasta tā gala, savus kilometrus divdesmit. Sniegainajā meža ceļā, kas vedis gar vairākām Voldemāra Birznieka ierīkotajām latviešu strēlnieku piemiņas zīmēm, samērcējis drēbes un nu pie ugunskura vēlējās apžāvēties. Droši vien mājup Jelgavā šis vīrs tika ar siltu autobusu, ko rajona Padome par brīvu bija sarūpējusi piemiņas sarīkojuma dalībniekiem.
Taču tie, kas Ziemassvētku kauju apstākļiem gribēja pietuvoties vēl ciešāk, Ložmetējkalna pieminekļa apkārtnē bija sacēluši teltis. Tās bija gan skautiem, gan Latvijas Kara vēstures kluba, gan arī Zemgales Latviešu strēlnieku apvienības dalībniekiem. «Ziņas» tuvāk aprunājās ar diviem šo telšu iemītniekiem.
Jānis Eglītis ir Zemgales Latviešu strēlnieku biedrības jauniešu kopas vadītājs. Pēc Jelgavas Amatniecības vidusskolas beigšanas puisis studē LLU, būs kokapstrādes inženieris. Par strēlniekiem aizdomāties viņam likušas vēstures mācību stundas pie skolotāja Margoņa Zīberta. 2003. gadā Jānis atradis ceļu uz toreizējo Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļu. Tās vadītājs Norberts Vizulis atbalstījis Jāni viņa centienos izveidot organizācijā jauniešu kopu. Savukārt tai, lai pastāvētu, vajadzīgi kopīgi interesanti pasākumi.
Šogad uz Ložmetējkalnu puisis ar saviem organizācijas biedriem Valdi Veidemani, Ivaru Nasteviču, Arti Bērziņu un Rikardo Platenbergu devušies pagājušās sestdienas rītā. Uzcēluši telti, ierīkojuši nometni, dziedājuši. Ņēmuši palīgā arī dziesmu grāmatas, ja vārdi piemirsušies. «Ziepes jau nu nevārījām,» atceroties Ložmetējkalnā pavadīto diennakti, saka Jānis. Piebilstot par viņa militāro hobiju – mājās vecākiem diez kā nepatīkot, ka dēls armijas lietas izmanto sadzīvē. Arī uz sarunu ar «Ziņām» viņš bija atnācis zaļā karavīru lakatā, zābakos, ar zaldātu mantu maisu pār plecu. Tā, viņaprāt, ir ērti. Jānis pat vāc karavīru lietu kolekciju – ķiveres, somas un citi aprīkojuma priekšmeti viņam jau ir tādi, ka var padižoties arī draugiem. Veco kara mantu kolekcionēšanai viņu labvēlīgi ietekmējis Latvijas Kara vēstures kluba dalībnieks jelgavnieks Raimonds Valters, kas arī šogad bija Ložmetējkalnā.
|
| Kategorija: Manai raksti | Pievienoja: Latstrel (11.25.2011)
|
| Skatījumu skaits: 813
| Reitings: 0.0/0 |
|
|
