Paaudžu maiņa Zemgales Latviešu strēlnieku biedrībā.

Pagājušā gada nogalē par Biedrības līdzpriekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Jauniešu kopas vadītāju Jāni Plūdumu. Valdē tika ievēlēts arī Valdis Veidemanis - viens no darbīgākajiem dalībniekiem, līdz ar to, tagad no pieciem valdes locekļiem divi ir jaunieši.

Kaut arī, neskatoties uz sirmo vecumu biedrībā aktīvi darbojas II Pasaules kara dalībnieki 43. Latviešu gvardes divīzijas frontinieki: Fricis Valdmanis, Kārlis Līberts, Fricis Šemets u.c.

Līdz šim brīdim ir darbīgi tās dibinātāji: Māris Šteinblūms – atvaļinātais LR Robežsardzes bataljona komandieris, Vilis Stepanovičs – 16. Lietuviešu divīzijas kareivis, Miķelis Ļackis, Romāns Leja. Ņemot vērā to, ka vairākums biedru jau ir pārkāpuši 60 gadu robežu, tika nolemts: vadības grožus nodot jaunajiem.

Pašreiz Biedrībā  no 46 dalībniekiem 12 ir jaunāki par 26 gadiem.

Jauniešu kopu 2003.gadā dibināja patriotiski noskaņoti Jelgavas amatniecības vidusskolas audzēkņi.

Jānis Plūdums atnāca uz Biedrības (toreiz neformālās LTF Latviešu strēlnieku Jelgavas nodaļas) valdes sēdi un paziņoja; "Mēs gribam būt tādi, kā latviešu strēlnieki." Un tie nebija tukši vārdi. Jānis kopš kopas dibināšanas brīža, visu savu no "maizes" darba brīvo laiku velta brīvprātīgā pienākumu izpildīšanai. Bija vieglāk studenta gados, tagad nāk klāt rūpes par ģimeni. Jānis audzina divas mīļas meitiņas, kurām viņš atdot visu savu sirds siltumu. Atpūtai un izklaidēm laika nav. Viņa vadībā regulāri notiek kopas sapulces. Pēdējo gadu laikā veikti divi pārgājieni pa Kurzemes cīņu vietām, nometne Kandavas sporta bāzē un nakts ekskursija uz Liepājas kara ostas garnizonu, izveidoti četri foto albumi, jaunieši ir piedalījušies un atbalstījuši lielāko daļu no biedrības pasākumiem. Jau otru reizi izveidota nometne Tīreļpurvā.

Apzināti un iesniegti apbalvošanai vairāk kā 350. 1991.gada barikāžu dalībnieki no Jelgavas. Diemžēl, 70 no tiem nav saņēmuši dalībnieka piemiņas zīmi; pat tie, kuri pirmie ieradās Rīgā ar smago tehniku un stāvēja sardzē uz tiltiem. Apkopotas un tiek gatavotas publicēšanai veco jelgavnieku un II Pasaules kara dalībnieku atmiņas par Jelgavu kara laikā. Jaunieši regulāri rīko arī dažādas labdarības akcijas.

Kopas galvenie uzdevumi: Iesaistīt patriotiskajā kustībā plašu studējošās un skolu jaunatnes loku.

Vākt, apkopot un publicēt materiālus par latviešu karavīru cīņu gaitām Pirmajā pasaules karā, Latvijas neatkarības cīņās, Otrajā pasaules karā. Darboties brāļu kapu un citu piemiņas vietu sakopšanā. Sadarbība ar citām sabiedriskajām jauniešu organizācijām.

Kopas devīze: „Būsim cienīgi strēlnieku vārda nesēji!”Jauniešiem ir sava mājas lapa internetā: http://www.strelnieks.ucoz.lv/

Nedaudz no Biedrības vēstures

Mūsu iesaistīšanās Atmodas notikumos sākās1989.gadā, kad Tautas frontes grupā apvienojās bijušie padomju armijas karavīri, leģionāri, Afganistānas kara dalībnieki

LTF Latviešu strēlnieku Jelgavas nodaļas dibināšanas sapulce notika 1989.g. 8.jūlijā Dienvidu elektrotīklu zālē.

Dibinātāji:

II Pasaules kara dalībnieki - 21:

Afganistānas kara dalībnieki - 8;

Bruņoto spēku veterāni - 33.

Pavisam 62 dalībnieki.

Nedaudz vēlāk nodaļā iestājās vēl vairāki desmiti dalībnieku.

Tostarp sabiedrībā plaši pazīstamas personas: aktīvi LTF biedri, LLU mācību spēki, liela daļa kluba „Salanga” dalībnieku u.c.

No nodaļas dibināšanas brīža ilgus gadus nodaļā aktīvi darbojās mūžībā aizgājušie: Ervīns Grinovskis, Juris Rubenis, Eižens Silmanis.  

Tā izveidojās organizācija, kurā bija vairāku paaudžu dažādās armijās dienējušie un abās frontes pusēs karojušie.

Sākām aktīvi darboties. Svētes pagastā, kur latviešu zemessargu bataljoni (Strēlnieku Zvaigžņu pulku ceļa lauzēji) rādija cīnītāju spējas, par saziedotiem līdzekļiem uzbūvējām pieminekli. 14.04.91. notika svinīga pieminekļa atklāšana.

Piedalījamies

Svētē kopīgi ar pagasta vadību un Jelgavas domes atbalstu katru gadu rīkojam vērienīgu pasākumu veltītu pirmo latviešu nacionālo militāro formējumu cīņām aizstāvot Jelgavu.

Pasākumā piedalās skolu audzēkņi, viesi no Rīgas, Liepājas Valmieras un citām tālām un tuvām vietām. Ar paraugdemonstrējumiem uzstājas Valsts robežsardzes kinologi, mūsu ilggadējās atbalstītājas Lienes Priedes vadībā;  LR Zemessardzes instruktori.Pasākumu kuplina  ansamblis „Junda” Laura Rudzīša vadībā, vīru koris „Tēvzeme.”

Par Nodaļas paveikto varētu daudz ko stāstīt, par to liecina vairāki raksti dažādās avīzēs.

2000.gadā Pirmais nodaļas priekšsēdētājs, vecais frontinieks, politiski represētais Viktors Valainis, būdams slims, nodaļas vadību nodeva man un savam mazdēlam Oskaram.

Neskatoties uz to, ka liela daļa biedru vairāku biedrību dalībnieki „LSA” mūs sāka uzskatīt nevis par sabiedrotajiem, bet par konkurentiem. Jāatzīmē, ka Jelgavā pašreiz darbojas arī vairākas neformālas karavīru organizācijas ar līdzīgiem mērķiem un uzdevumiem.

Ignorējot Biedrību un nodibinājumu likuma normas pagājušā gada sākumā LSA dibina nodaļu ar jauniem biedriem. Vecbiedri, tostarp arī nodaļas dibinātāji, netiek aicināti uz sapulci.

Pagājušā gada augustā nodaļas 20 gadu jubilejas pasākumā „Kalna Būriņos” maz tika runāts par paveikto – vairākums dalībnieku izteica nožēlu par šķelšanos militāri patriotiskajās sabiedriskajās organizācijās,

Mūsu organizācijas mērķis ir: „vienot – nevis šķelt.”

Raksta nobeigumā aicinu LSA Rīgas biedrus: „Beidziet kašķēties, neskatoties uz viedokļu atšķirību kopā mēs varam paveikt vairāk.”

Būsim tādi, kā „Vecie” strēlnieki.

Latviešu Veco strēlnieku biedrība (LVSB)

Dibināta 1923.gada 17. decembrī.

1941. gada 24. janvārī ar LK(b)P lēmumu likvidēta.

Biedrības valdes priekšsēdētāji: Ģen. Andrejs Auzāns, Ģen. Gopers, Jānis Goldmanis.

No 1935. gada priekšsēdētāju iecēla Iekšlietu ministrs, kā arī apstiprināja valdes locekļus.

1961.- 1984. gados pastāvēja Kanādā, kā „Latviešu kara veterānu – strēlnieku biedrība Kanādā”.

Vadīja Pēteris Dārdzāns – žurnāla "Strēlnieks” redaktors.

Biedrības mērķi: Savu biedru atbalsts

                        Vēstures pētīšana un strēlnieku slavas saglabāšana

                        Cīņu vietu apmeklējumi

                        Brāļu kapu sakopšana

Pamatuzdevums:

Savu biedru un viņu ģimeņu materiālā un tiesiskā stāvokļa aizstāvēšana un uzlabošana

Darbība:

Atklāj un uztur klubus, bibliotekas, lasītavas un sarīko izstādes. Vāc un izdod vēsturiskus materiālus.

Izdod žurnālu "Strēlnieks”. Organizē lekcijas (slēgtas un atklātas) Sarīko ekskursijas uz piemiņas vietām.

Uzbūvēti pieminekļi: Silenieku kapos, Spieķu kalnā pie Ķekavas, Nāves salā, Ložmetējkalnā.

24. – 37. gados pastāvēja Sardzes rota (goda sardze 6.janvārī Ložmetejkalnā un brāļu kapos maskēšanās tērpos).

Struktūra:

Padome            Centrālā valde

Nodaļas >Lielkopas >Kopas >Komitejas

Dāmu komiteja.

Revīzijas komisija.

Par LVSB biedru varēja kļūt jebkurš Latvijas pilsonis.

Nodaļas, lielkopas un kopas bija visā Latvijā.

Nodaļām bija savi karogi. Karogu pasniedza valsts prezidents.

Norberts Vizulis                        Zemgales Latviešu strēlnieku biedrība.

(Tel. 26497501, 63012267) Skype name: norberts36